Katram no mums vismaz reizi dzīvē nākās atbildēt par savu rīcību. Tas ir tik pat normāli kā pieļaut kļūdas. Bet te nu var sākt ilgi un dikti spriedelēt, kas ir normāli un kas nē.
Ir divas milzīgas cilvēku grupas - "Sapņotāji" un "Reālisti". Tie iedalās, pēc tam, vēl tūkstoš citās grupās, bet tas nu šajā reizē nav būtiski.
Reālistam kļūda būs nepiedodama, jo tas balstās uz pierādītām hipotēzēm un iespējams šī cilvēķu grupa VISvairāk baidās riskēt un radīt ko jaunu.
Sapņotājs/filisofs apies ierastās normas un radīs ko jaunu, varbūt ne tik pareizu, bet savādāku. šis cilvēks nebaidīsies kļūdīties. Viņš kļūdu uztvers kā mācību.
Šeit nonākam pie, man ļoti iemīļota, teiciena :"Tev šī glāze ir pustukša, vai līdz pusei pilna?"
Manuprāt reālists būs tiešs - "Glāze ir pustukša. " Jautāsiet, kāpēc? Pavisam vienkārši - ja kaut ko piepilda, tas tukšojās, izlīst, izgaro, izlietojās.
Filosofs jeb sapņotājs visdrīzāk atbildēs "papusei pilna". Tas pieļaus varbūtību, kas glāzes pildītājam pietrūcis glāzē iepildītās vielas, vai gluži vienkārši vairāk nemaz nevajag.
Ir miljardiem cilvēku, uz katru cilvēku vēl tik pat dauz noklusētu jautājumu. Bet vienalga būs kāds, kas nebaidīsies jautāt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru