Jums nešķiet, ka pasaules galu radīs nevis globālā sasilšana, vai ūdens līmeņu celšanās, bet mēs paši?!
Visi, kaut reizi mūžā ir bijuši, vai vismaz dzirdējuši par Jauniešu atpūtas vietu "Andrejsala". Agrāk bieži apmeklēju šo burvīgo kluso vietiņu Rīgas centrā. Naivās mākslas muzejs, Komutators, Apokalipses jātnieku apvienība, Patrīcijas Brektes galerija, mēginājumu telpa kādai draudzīgai grupiņai, viesnīciņa, peldošā darbnīca un protams galvenā Andrejsalas mītne. Tālāk vēl skaists moliņš, uz kura karstās vasaras dienās var pa kluso pasauļoties. Nu un tad galu galā arī tur lieliski organizētie pasākumi. Viss bija lieliski, jaunieši nāca, priecājās, izklaidējāsžiem, kāds skaļāks un drosmīgs izliekot kādu savu darbu, sevi noreklamēja. Tāda Andrejsala bija pirms, mazliet vairāk, kā gada.
Pirms kāda laika tur nolēmu iegriezties, tīri uzpīpēšanas pēc, ko es tur ieraudzīju. Viesnīca aizvērta, pudeles, cigarešu izsmēķi, pāris saulē izgūlušies, piedzērušies ķermeņi. Tukšs un pazudis likas viss man apkārt. Mierināju sevi ar to, ka mazgadīgie alkoholiķi drīz vien no sejienes būs prom, tā vietā sliesies Jaunajai Mākslai veltīts stūrīts.
Un tad vēl. Esmu pārliecināta, ka katrs no jums ir redzējis "Draudzīgos" tipiņus sporta tērpos, kas labprātāk izvēlās zagt un nogalināt, nekā kārtīgi vismaz mēnesi pastrādāt un nopelnīt, jauniešus, kas savos 16 iznēsā savu trešo bērnu un lūdz pieaugušajiem viņiem nopirkt lētāko smēķu paciņu. Teikt, ka tā ir vecāku vaina, es pat īsti nezinu. Diemžēl reti kad šodien sastapsi Bērnu/jaunieti, kas izvēlēsies palikt mājās vai uz soliņa palasīt grāmatu, tā vietā lai treiktos nodzert vecāku naudu un nākošajā dienā doties uz skolu un stāstīt burvīgos alkohola stāstus pārējiem vienaudžiem, kas, lai cik tas nebūtu nenormāli, klausīsies viņā ar lielu labpatiku un apbrīnos.
Šodien satiku kādu savu draudzeni, ritot sarunām nonācām pie puišu un meiteņu attiecībām. Tad nu man paspruka jautājums, manai 15gadīgajai paziņai :"Vai Tu vēl jo projām esi nevainīga?" uz ko viņa man atbildēja :"Nu īdz 16 gadiem mēgināšu tāda palikt, vēlāk jau varēs, tad kad pieaugšu varēšu stāstīt visiem, ka nevainību zaudēju 16 gados - ta būs pavisam normāli." Ļoti nobrīnījos. Cik gan tagad vērts ir meitenes gods.
Un vispār, bail paliek no domas vien, ka visi šie un nenosauktie Cilvēki, būs nākošie prezidenti, deputāti, banku darbinieki u.c. Kas TAD būs ar mūsu Latviju?
Visi, kaut reizi mūžā ir bijuši, vai vismaz dzirdējuši par Jauniešu atpūtas vietu "Andrejsala". Agrāk bieži apmeklēju šo burvīgo kluso vietiņu Rīgas centrā. Naivās mākslas muzejs, Komutators, Apokalipses jātnieku apvienība, Patrīcijas Brektes galerija, mēginājumu telpa kādai draudzīgai grupiņai, viesnīciņa, peldošā darbnīca un protams galvenā Andrejsalas mītne. Tālāk vēl skaists moliņš, uz kura karstās vasaras dienās var pa kluso pasauļoties. Nu un tad galu galā arī tur lieliski organizētie pasākumi. Viss bija lieliski, jaunieši nāca, priecājās, izklaidējāsžiem, kāds skaļāks un drosmīgs izliekot kādu savu darbu, sevi noreklamēja. Tāda Andrejsala bija pirms, mazliet vairāk, kā gada.
Pirms kāda laika tur nolēmu iegriezties, tīri uzpīpēšanas pēc, ko es tur ieraudzīju. Viesnīca aizvērta, pudeles, cigarešu izsmēķi, pāris saulē izgūlušies, piedzērušies ķermeņi. Tukšs un pazudis likas viss man apkārt. Mierināju sevi ar to, ka mazgadīgie alkoholiķi drīz vien no sejienes būs prom, tā vietā sliesies Jaunajai Mākslai veltīts stūrīts.
Un tad vēl. Esmu pārliecināta, ka katrs no jums ir redzējis "Draudzīgos" tipiņus sporta tērpos, kas labprātāk izvēlās zagt un nogalināt, nekā kārtīgi vismaz mēnesi pastrādāt un nopelnīt, jauniešus, kas savos 16 iznēsā savu trešo bērnu un lūdz pieaugušajiem viņiem nopirkt lētāko smēķu paciņu. Teikt, ka tā ir vecāku vaina, es pat īsti nezinu. Diemžēl reti kad šodien sastapsi Bērnu/jaunieti, kas izvēlēsies palikt mājās vai uz soliņa palasīt grāmatu, tā vietā lai treiktos nodzert vecāku naudu un nākošajā dienā doties uz skolu un stāstīt burvīgos alkohola stāstus pārējiem vienaudžiem, kas, lai cik tas nebūtu nenormāli, klausīsies viņā ar lielu labpatiku un apbrīnos.
Šodien satiku kādu savu draudzeni, ritot sarunām nonācām pie puišu un meiteņu attiecībām. Tad nu man paspruka jautājums, manai 15gadīgajai paziņai :"Vai Tu vēl jo projām esi nevainīga?" uz ko viņa man atbildēja :"Nu īdz 16 gadiem mēgināšu tāda palikt, vēlāk jau varēs, tad kad pieaugšu varēšu stāstīt visiem, ka nevainību zaudēju 16 gados - ta būs pavisam normāli." Ļoti nobrīnījos. Cik gan tagad vērts ir meitenes gods.
Un vispār, bail paliek no domas vien, ka visi šie un nenosauktie Cilvēki, būs nākošie prezidenti, deputāti, banku darbinieki u.c. Kas TAD būs ar mūsu Latviju?
