Vai viegli būt jaunam?

Vai viegli būt jaunam? Vai viengli būt.

Vēsturē liecina, ka visos vēstures laikmetos pusaudžu un jauniešu uzvedība, viņu uzskati un attiecību veidošanās ir krasi atšķīrušās no dominējošajām oficiālajām pieaugušo sabiedrības morāles un uzvedības normām. Paaudžu paaudzes ir uzdevušas mūžseno jautājumu - vai attiecīgā laikmeta bērni un pusaudži ir sliktāki nekā tajos laikos, "kad mēs bijām jauni". Parastā nepārdomātā atbilde skan – jā, sliktāki, daudz sliktāki, neiespējami, šokējoši, nevaldāmi, utt.
Jebkurš vecumposms nāk ar savām grūtībām. Un cilvēka dabā ir tā iekārtots, ka viņš reti kad ir apmierināts ar to, kas viņam ir. Tāpat var saskatīt gan pozitīvās, gan negatīvās jaunības puses.Jaunam cilvēkam ir grūti atrast sevi, savu vietu pasaulē, kur ir jau sen iedibināta kārtība kurai jāpakļaujas. Jaunietim pašam liekas, ka viņš zina visu labāk un grūti samierinās ar uzspiestajām normām, kuras viņš pats nav pārbaudījis. Daudzi jaunieši rod sevī spēku izķepuroties no pašu, un apkārtjējo radīto konfliktiem. Bet ir arī mazā daļiņa, kam tā cīņa nepadodās. Un tomēr uzsvēršu, ka nav viegli cīties par savu vārdu pasaulē, kurā vienmēr būs labie "lielie", ļaunie un neitrālie. Kāds kas palīdzēs, kritizēs vai nospļausies un jaunā censoņa centieniem izsisties un skatuves, kur vietas nav gandrīz nemaz. Lai dzīvotu pilnvērtīgi un būt apmierinātam ar dzīvi ir jācīnās katru dienu, katru stundu. Mūsdienu jaunetis ir cīnītājs no agras bērnības, jo esam dzimuši jaunajā pasaulē, pasaulē, ka pat pirmklasniekam agrāk bija pa peidžerim, tagad jau stilīgs mobīlais telefons, kabatas nauda, agrāko algu vērtībā. Uz mūsu paaudzi vienmēr skatīsies, kā uz tiem, kam vienmēr viss ir bijis.