Mūsdienu cilvēkam ir dots ļoti daudz. Daudz lietu, kas spēj maksimāli atbrīvot mūs no ikdienas grūtībām un dotu mums vairāk brīvu brīžu ar draugiem un ģimeni. Tā vietā lai stundām ilgi meklēt nepieciešamo informāciju grāmatās, un sēdēt bibliotēkā, mēs skaitītu sekunžu laikā, varam visu, mums nepieciešamo, atrats internetā. No rītiem mums nav jāiet uz veikalu un jāpērk avīzes, ar pāris klikšķiem mēs uzzinam jaunākās ziņas. Ja nu vienīgi ja nav vēlēšanās sajust drukas smaržu, kas jaucās ar rīt a kafiju. Drēbes mums nav jāmazgā ar rokām, to paveic veļas mašīna, kamēr mēs iepērkamies, ēdienu mums uzsilda mikroviļu krāsnis, kamēs relaksējamies vannā, nema nerunājot par automašīniem liftiem tramvajiem, kas paātrina mūsu virzīšanos un padara veicamo ceļu ātru, ērtu un komfortablu. Ir vēl neksaitāmu lietu, instumentum kas dod mums daudz brīva laika un atvieglo visu, kas agrak lika piepūlēties. Un tomēr, lai gan Mūsdienu tehnikai, ir miljoniem labu īpašību, tās vienlaikus mums palīdzot rada mūs pār dīkdieņiem, dīvānos ieslīgušiem slinķiem, uz veikalu mēs braucam mašīnā, pat ja tā ir aiz stūra, dienas pavadam pie interneta uzsūcot derīgas zināšanas, lai gan tai pat laikā bojājam savu organismu, redzi, stāju. Mazliet pat biedē doma, par to, kas notiks pēc kadiem 30 – 50. Mēs pārstāsim attīstīties un sākam degradēties jau tagad. Ja agrāk cilvēks bija punktuāls, precīzs, nekavēja, tad tagad, kopš ir parādījies telefons un iespēja atcelt tikšanās, pārcelt, mēs pārstājam kustēties. Mēs dienām dīki sēžam, un paļaujamies, ka kāds paveiks dabus mūsu vietā. Mūsdienu tehnika ir tāda pati kā tabletes – no vienas kaites ārstē, divas jaunas vietāliek. Sirds vesela, nieres un smadzenes peieklibo. Tas pats ir ar tehniku, cik ļaunuma, tik labuma. Nenoliedzu, pats izmantoju daudz no jaunajām tehnoloģijām, sākot ar mobīlo telefonu, beidzot ar sabiedrisko transportu un eskalatoriem un liftiem lielveikalos un mājās, un tomēr mani priecē, ka manī vēl jo projām ir vēlēšanās kustināt savus muskuļus un smadzenes – braukt ar riteni, tikties ar draugiem, veikt lielus attālumus patīkamā laikā kājām, nevis sēžot piesmakušā transportā. Un arī mani draugi, vienaudži, ar mani ir vienis prātis. Lai gan būdams jauns un garā, un fiziski spēcīgs, es atbalstu jauno tehnoloģiju ieviešanu, bet uzskatu, ka nekad nedrīkst aizmirst, ka esi cilvēks, musķuļus darboināt spējīgs cilvēks, domājoš cilvēks, jauno un inovatīvo radoš cilvēks. No mums ir atkarīga nākotne, mūsu nākotne un mūsu bērnu, mazbērnu. Mēs nedrīkstam sēdēt dīkā. Mums ir jācīnās gan ar masu mēdiju zombēšanu, gan mūsu dzīvju pārbāšanu ar mehāniku, kas drīz aizvietos cilvēkus. Lai gan mums ar to visu ir jāmāk sadzīvot. Un tad kad mēs to iemācīsimnies, mēs pratīsim objektīvi novērtēt realitāti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru